Katrai ģimenei ir savi noslēpumi. Tas attiecas aptuveni uz 400 miljoniem bērnu visā pasaulē, kuri dzīvo bez vecākiem un kuri iespējams nekad neuzzinās, kāpēc un kā viņus pameta.
Trīsdesmit piecus gadus vecā Dženeta Barnikoata vienmēr prātoja par jautājumu, kas ir viņas bioloģiskā āte. Pēc tam, kad viņu atklāja pamestu uz ielas ar vēl nenokritušu nabassaiti, viņa juta, ka zem tā visa slēpjas kāds tumšs noslēpums. Tomēr, kad viņa beidzot uzzināja patiesību, viņa saprata, ka atbildes visu laiku ir bijušas viņas acu priekšā…
Mūsdienu pasaules skaudrā realitāte ir tāda, ka katru gadu tūkstošiem vecāku pamet savus bērnus. Tāpēc ir neskaitāmi daudz cilvēku, kuri nekad neuzzinās, kas patiesībā ir, un kuri nekad nesatiks savus vecākus. Dženetai Barnikoatai, 35 gadus vecai sievietei, kuru pameta vēl maziņu, bija samērā nepatīkams dzīves sākums.
Pēc tam, kad viņa piedzima 1981. gadā, viņas bioloģiskā māte atstāja viņu blakus atkritumu konteineram Londonas ielas krustojumā, Kalifornijas štatā, viņas nabassaite vēl bija klāt. Pēc tam, kad Džaneta uzzināja, ka viņu pameta māte, it īpaši tik cietsirdīgā veidā, viņa nespēja neuzdot sev jautājumu: kas bija tā sieviete, kas atstāja viņu nomirt?
Un tomēr, patiesība par viņas māti gadiem ilgi slīdēja prom. Kad Džaneta piedzima, viņas bioloģiskā māte ietina savu jaundzimušo meitu dvielī un ielika papīra maisā, atstājot blakus atkritumu konteineram. Par laimi, sieviete, kas brauca uz velosipēda, pamanīja somu un paskatījās iekšā. Sieviete, kuras vārds bija Džoanna Hauzere, ātri brīdināja policiju par to, ko bija atradusi.
Pēc tam Džaneta tika nodota adopcijai, un pēc kāda laika viņu adoptēja mīloša ģimene. Kopš tā laika viņa dzīvoja normālu bērnību. Starp citu, Džoannu visi uzskatīja par varoni. Tomēr pēc tā, kā turpinājās dzīve, Džaneta juta, ka viņai vajag uzzināt savas bioloģiskās mātes personas datus, kas no viņas atteicās. “Es patiešām dusmojos uz savu bioloģisko māti”, – teica Džaneta intervijā. “Es ilgi pie tā turējos”.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu